Jūs jau esat iepazinušies ar mūsu tālākizglītības pasākuma dalībnieka kartēm. Tās darbojas vienkārši –
ar mobilo ierīci pirms un pēc konferences tiek nolasīts kvadrātkods  (QR kods) uz jūsu kartes, un jūsu
kontā tiek ieskaitīti tālākizglītības punkti. Manuprāt, tas itin labi darbojās gan Latvijas Ārstu kongresā, gan
konferencēs. 10. marta konferencē mēs izdalījām anketas, lai noskaidrotu, kā mūsu sistēma patīk kolēģiem,
pajautājām arī dažu citu lietu, kas Ārstu biedrībai kā konferenču organizatoram šķiet būtiski. Kolēģi ar savām
atbildēm balsoja, ka Ārstu biedrības konferences arī turpmāk vēlas apmeklēt Rīgas Stradiņa universitātes aulā,|
sestdienās un labprātāk par dažādām tēmām vienlaikus, nevis monotematiskas. Atbildot uz jautājumu – kur
ārsti iegūst informāciju par konferencēm –, aptuveni 43% atzina, ka no mājaslapas www.arstubiedriba.lv, bet
vairāk nekā 90% – kopumā no interneta resursiem. Tā lielā mērā ir atbilde ministrijas demagoģiskajiem
paziņojumiem, ka ārsti nemīl E-veselību, jo nemāk strādāt ar datoru. Patiesībā ir tieši otrādi – ārsti māk strādāt
ar datoru, bet ar to pat attālu pazīstami nebija E-veselības radītāji (vai arī viņiem visiem abas rokas bija kreisās).

 

Kolēģi visumā pozitīvi atsaucās par dalībnieku kartēm, atzīmējot, ka tās atbrīvo no stāvēšanas rindā pēc apliecības,
un daudzi atzina, ka viņiem tīk,ka visa informācija par tālākizglītību atrodas vienuviet. Izrādījās, ka 44% kolēģu
mājās pēc konferencēm tik un tā apliecības izdrukā. Tas lika Latvijas Ārstu biedrības valdei diskutēt – kā panākt,
lai lielākā daļa no tālākizglītības punktiem uzkrājas katra kolēģa profilā www.arstubiedriba.lv, lai apliecinājums
par tālākizglītības punktiem nav jāizdrukā un tos visus kopā vienā digitālā dokumentā var nosūtīt sertifikācijas komisijai.
Loģika būtu gauži vienkārša – ja ārstam šajā profilā ir sakrāti 250 tālākizglītības punkti piecu gadu laikā ar tām atrunām,
ko katras asociācijas sertifikācijas komisija paģērējusi (piemēram – obligāti neatliekamās palīdzības kursi), tad šādi
sakrātie punkti ir pietiekams arguments, lai resertifikācijai nenestu nevienu citu sertifikātu, diplomu, izdruku papīra formā.

Tad nu Latvijas Ārstu biedrības valde aicina visus konferenču, kongresu, semināru, simpoziju organizatorus reģistrāciju
veikt ar Ārstu biedrības karti un uzreiz tālākizglītības punktus guldīt katra kolēģa kontā.

Iztēlojieties – jums ir slimnīcas rīta konference, par kuru katrs dalībnieks varētu saņemt 2 tālākizglītības punktus.
Kādam no konferences organizatoriem mobilajā telefonā ir aplikācija, kas viņam ļauj visiem kolēģiem nolasīt QR
kodus pirms un pēc konferences. Jūsu profilā tiek pieskaitīti divi punkti ar aprakstu.
Viss. Tie parādās izdrukā vai elektroniskā vēstulē resertifikācijas laikā, un nekādu lieku papīru.

Līdzīgi tas būtu arī asociāciju sēdēs – piemēram, asociācijas sekretāram ir aplikācija, viņš nolasa visu dalībnieku
QR kodus, un dati krājas.

Mūsdienās galvenā problēma ir informācijas aprite. Arī šo rakstu izlasīs ne jau visi, kam būs pienācis žurnāls, un
galīgi ne visi tie, kas organizē konferences, kongresus, seminārus un simpozijus. Jums – proti, tiem, kas šo rakstu izlasa, –
ir iespēja saviem lekciju vai semināru organizatoriem pateikt, ka jūs vēlaties, lai jūsu kontā par šo pasākumu nonāktu
punkti, un jūs vēlaties, lai tie nonāktu pēc tam uz sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja galda bez liekiem papīra
sertifikātiem, kas var piecu gadu laikā kaut kur noklīst.

Un konferences organizatoram patiesībā būs daudz mazāk darba arī pašam – ko nozīmē vākt parakstus uz lapām,
tos atšifrēt, rakstīt sertifikātus vai diplomus un darīt citas darbietilpīgas lietas.

Latvijas Ārstu biedrība kopā ar SKDS rīkos aptauju

Pagājušajā gadā augustā aptaujājām ārstus par virkni mūs un Veselības ministriju interesējošu jautājumu. Tiesa,
ministrija pēc šīs ārstu aptaujas apvainojās un rezultātus pārāk nelasīja, jo “patiesība jau acīs kož”. Bet mēs toreiz
uzzinājām, ka viens Latvijas ārsts tiešā kontaktā ar pacientiem strādā vidēji 33,51 stundu nedēļā, viens Latvijas
ārsts strādā vidēji 1,92 darbavietās, viens Latvijas ārsts gūst ienākumus no ārstnieciskās darbības vidēji 1,71
darbavietā. Un tad mēs uzzinājām, ka viens ārsts dokumentu, atskaišu aizpildīšanai un administratīvajam darbam
velta vidēji 15,49 stundas nedēļā. Šis rādītājs bija pieaudzis kopš 2013. gadā, kad tam tērēja 13,31 stundu.
Izrādījās, ka ģimenes ārstiem, arodārstiem un vēl citām profesijām nedēļā dokumentiem jātērē vairāk par 25 stundām,
iedomājieties – 25 stundas papīru smērēšanai, nevis pacientu diagnostikai, ārstniecībai, rehabilitācijai. Toreiz mums
tika sniegta atbilde – atnāks E-veselība, birokrātija samazināsies. Vai tas tā ir noticis? Ministrija un Nacionālais
veselības dienests atbild, ka tā ir, ārsti saka – nav. Vienīgais iespējamais pierādījums ir kolektīvs viedoklis, ko var
iegūt pētījumā. Pašlaik mūsu eksperti izstrādā jautājumus, lai iegūtu pilnvērtīgu priekšstatu par E-veselības labajām
un sliktajām jomām.

Valdība šogad mums tiešām ir nākusi pretī un veselības aprūpei izdalījusi papildu līdzekļus, no kuriem pusi –
“algu celšanai”, taču šos līdzekļus “iestrādājusi tarifos”.Iepriekš tika solīts, ka ārstu un medicīnas profesionāļu algas
tiks celtas par 30–80%. Ministre pat bažījās, ka ārstu algas pieaugs pārāk strauji
(http://jauns.lv/raksts/par-veselibu/ 250182-caksa-satraucas-ka-mediku-algas-pieaugs-parak-strauji). Pašlaik šis
algu pieaugums ir noticis, un lielākā daļa saņēmusi jau palielināto algu par janvāri un februāri. Mēs esam lasījuši, ka
jaunieceltajam Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājam ar mehāniķa izglītību alga uzreiz
pacelta no 4000 uz 8000 eiro. Interneta portāli informē arī par bagātīgām piemaksām ministrijas darbiniekiem. Diemžēl
ne visi kolēģi, kas tīši vai netīši iegriezušies Ārstu biedrībā, ir tikpat optimistiski. Un tādēļ – mēs vēlamies jums pajautāt –
kā šī izslavētā algu reforma ir notikusi, vai valdības izdalītā nauda ir sasniegusi savus mērķus vai tomēr nogūlusi farmācijas
nozares pārstāvju kabatās.

Kolēģi! Aprīlī Latvijas Ārstu biedrība kopā ar SKDS veiks aptauju par vairākiem mums visiem nozīmīgiem jautājumiem.
Esiet, lūdzu, atsaucīgi, aptauja jums neprasīsvairāk par 6–8 minūtēm. Aptaujāsim kolēģus tikai elektroniski.

Aptaujā mēs gaidīsim arī jūsu priekšlikumus gan par mūsu pasākumiem – konferencēm, žurnāliem, sabiedrības veselības
aktivitātēm –, gan par mūsu vēlmēm no valdības un ministrijas.