Valsts ieņēmumu dienestam

Talejas iela 1,

Rīga, LV-1978

Rīgā, 2015. gada 10. februārī

Nr. _________________

Uz Nr. 23.17/12210, e-dok. 

            Par informācijas sniegšanu 

            Latvijas Zobārstu asociācija (turpmāk – LZA) ir saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta
(turpmāk – VID) vēstuli, ar kuru VID lūdz LZA atbalstu biedru informēšanā par informācijas 
sniegšanas pienākumiem attiecībā uz nodokļu administrēšanu. Vēstulē VID norāda, ka saskaņā
ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10. panta pirmo daļu ierēdņiem ir tiesības nodokļu
administrēšanā pieprasīt nodokļu maksātājiem, tajā skaitā ārstniecības personām un ārstniecības
iestādēm, iesniegt grāmatvedības uzskaites dokumentus, kā arī informē, ka informācija, kas
izmantojama nodokļu administrēšanā satur arī “informāciju no zobārstniecības pacienta 
ambulatorās kartes par katram zobārstniecības pakalpojumu sniedzējam reģistrēto personu
skaitu, pacientam sniegto pakalpojumu izcenojumiem un sniegto pakalpojumu apjomu”.
Papildus VID informē, ka atbilstoši Datu valsts inspekcijas norādītajam, VID ir tiesības iegūt
informāciju no zobārstniecības pacienta ambulatorās kartes tās sadaļas,
kura nesatur personu identificējošo informāciju.

            LZA kā Latvijas zobārstus apvienojoša profesionāla biedrība pilnībā izprot un atbalsta
nepieciešamību nodrošināt normatīvo aktu prasību ievērošanu un nodokļu nomaksu, -
tas viennozīmīgi ir visu godīgi un likumīgi strādājošo zobārstu interesēs.
Asociācija labprāt sadarbojas ar VID un pateicas par pieaicināšanu informēšanai un viedokļa sniegšanai.

           Attiecībā uz VID vēstulē norādīto informācijas apjomu un avotiem, kas VID ieskatā
zobārstniecības praksei būtu jādara zināmi VID ierēdņiem kontroles laikā, LZA tomēr vērš
VID uzmanību uz atsevišķiem problemātiskiem aspektiem, kas saistīti ar zobārsta
 pienākumu nodrošināt pacienta konfidencialitāti un Pacientu tiesību likuma
normu ievērošanu, -

            (1) Pacienta konfidencialitāte un privātuma aizsardzība ir viena no personas
pamattiesībām, kas noteikta Latvijas Republikas Satversmes 96. pantā: “Ikvienam ir 
tiesības uz privātās dzīves [..] neaizskaramību”. Pacienta privātās dzīves aizsardzību
medicīnā paredz arī Latvijas Republikā ratificētās Ovjedo 1997. gada 4. aprīļa
Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā 10. panta
pirmā daļa, kas nosaka, ka “ikvienam ir tiesības uz to, lai tiktu respektēta viņa privātā
dzīve attiecībā uz informāciju par viņa veselību”. Privātuma aizsardzību var ierobežot
tikai likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko
valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

            (2) Pacienta tiesību likuma 10. pants paredz noteikumus attiecībā uz pacienta
datu aizsardzību, tai skaitā, ka informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida 
piekrišanu vai gadījumos, kas noteikti Pacientu tiesību likumā. Pacientu tiesību likuma 
10. panta piektajā daļā ir izsmeļoši uzskaitītas institūcijas un personas, kurām sniedz
informāciju par pacientu pēc rakstveida pieprasījuma un ārstniecības iestādes vadītāja 
rakstveida atļaujas saņemšanas. Nevienai citai institūcijai vai personai nav tiesību
pieprasīt un saņemt informāciju par pacientu.

            (3) Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10. panta pirmā daļa paredz VID
ierēdņu tiesības cita starpā arī pārbaudīt personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus,
kā arī citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, tomēr 
šīs tiesību normas ir vispārējās, savukārt iepriekš minētās Pacientu tiesību likuma normas
šajā gadījumā uzskatāmas par speciālajām normām, - tādējādi vispārējā norma piemērojama
tikai tik tālu, cik speciālā norma nenosaka citādi. Tā kā VID nav to institūciju un personu
skaitā, kurām atbilstoši Pacientu tiesību likuma 10. panta piektajai daļai ir tiesības saņemt
informāciju par pacientu, tad VID ārstniecības iestādē ir tiesības pārbaudīt visus
nepieciešamos dokumentus, izņemot tādus, pēc kuriem var identificēt pacientu
un informāciju par viņu. Šo aspektu ir akcentējusi arī Datu valsts inspekcija.

            (4) Normatīvo aktu prasības tātad nosaka, ka informāciju par pacientam 
sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nodokļu kontroles ietvaros zobārsts ir tiesīgs
sniegt tikai tādā gadījumā, ja šajā procesā pacientu nav iespējams identificēt.
Piemēram, ja tiek pārbaudīts zobārsta sniegto pakalpojumu apjoms pēc kases čeku lentas
kopijas, tad informāciju no attiecīgā pacienta ambulatorās kartes zobārsts ir tiesīgs sniegt
tikai tādā gadījumā, ja kases čekā nav pacienta rekvizītu. Ja pacients pēc kases čeka ir
identificējams, tad VID ierēdņiem nav tiesību prasīt nekādu informāciju par sniegto
pakalpojumu apjomu un zobārstam nav tiesību sniegt šādu informāciju.

            Ņemot vērā augstāk minēto, LZA paskaidro, ka saviem biedriem ir sniegusi
atbilstošu skaidrojumu, proti, ka zobārsts kontroles laikā VID ierēdņiem ir
tiesīgs sniegt informāciju no zobārstniecības pacienta ambulatoras kartes
tikai tādā gadījumā, ja VID ierēdņiem pacients iepriekš nav identificēts
un nav identificējams. Par identificētiem vai identificējamiem pacientiem
zobārstam nav tiesību sniegt informāciju.
 Šaubu gadījumos zobārstam ir jāpieņem, ka informāciju sniegt nav pieļaujams.

            Ja VID sniegtu papildus detalizētāku informāciju par plānoto kontroles
pasākumu veidu un raksturu, iespējams, LZA varētu precīzāk analizēt, vai kādas
konkrētas informācijas sniegšana būtu pieļaujama no pacientu konfidencialitātes
ievērošanas viedokļa.

            LZA cer uz VID izpratni šajos jautājumos un ir gatava arī turmāk proaktīvi
sadarboties dažādu jautājumu risināšanā.

            Ar cieņu

            Andis Paeglītis,

            Latvijas Zobārstu asociācijas prezidents